Some symbolic expressions for number fifteen

Share it with your friends Like

Thanks! Share it with your friends!

Close

Some symbolic expressions for number fifteen

CONTENS

तिथि तिथिः

तिथि — tithi Monier-Williams, Monier: A Sanskrit-English Dictionary. London : 1899tithi mf. ( 25) a lunar day (30th part of a whole lunation of rather more

than 27 solar days; 15 Tithis, during the moon’s increase, constitute the

light half of the month and the other 15 the dark half; the auspicious

Tithis are Nandā, Bhadrā, Vijayā, Pūrṇā ic, 2) i f. &c.

mf. the number 15

tithi mf. cf. «janma-, dus-, mahā-«.

Böhtlingk und Roth: Großes Petersburger Wörterbuch

tithi UJJVAL. zu UṆĀDIS. 4, 2. m. f. TRIK. 3, 5, 16. SIDDH. K. 247, «b»,

ult. 248, «a», 1. 2. «ein lunarer Tag», deren 15 auf einen Halbmonat

gehen, AK. 1, 1, 3, 1. 3, 4, 18, 124. H. 147. GOBH. 1, 1, 13. 2, 8, 12. 20.

ŚĀÑKH. GṚHY. 1, 25. 5, 2. M. 2, 30. 3, 276. YĀJÑ. 3, 324. N. 5, 1. SĀV. 3,

2. MBH. 2, 35. trayodaśī tithiruktā praśastā 3, 10670. tithiṁ pakṣasya na

brūyāt 13, 4992. HARIV. 3873. R. 1, 19, 1. SUŚR. 1, 6, 13. 15, 5. 104, 17.

KUMĀRAS. 6, 93. PAÑCAT. 8, 14. KATHĀS. 26, 66. VARĀH. BṚH. S. 4, 31.

5, 18. die günstigen Tithi sind: Nandā, Bhadrā, Vijayā, Pūrṇā 93, 10.

pañcamī navamī ṣaṣṭhī caturdaśyaṣṭamī tathā. tithayo garhitā hyetā

daṣṭasya maraṇātmakāḥ.. VET. 16, 14. SŪRYAS. 1, 13. 2, 64. 66. 69. 4,

16. tithinirṇaya m. Titel eines Werkes MACK. Coll. 1, 30. 126.

tithinirṇayasaṁkṣepa m. desgl. Verz. d. B. H. No. 1176.

saṁkṣepatithinirṇayasāra m. desgl. ebend. 1174. tithī f. BHAR. zu AK.

ŚKDR. tithyaḥ nom. pl. MBH. 13, 4238. — Als Bezeichnung «der Zahl

fünfzehn» VARĀH. BṚH. S. 52, 18. LAGHUJ. 1, 21. BṚH. 25 (24), 16.

SŪRYAS. 1, 37. 38. 4, 3. 5, 10. 9, 6. 12, 82. — Vgl. janmatithi.

tithi , -dvaidhaprakaraṇa n. Titel eines Werkes Verz. d. Oxf. H. 283,b, No.

662. -nirṇayasāra desgl. 276,a,22. -viveka desgl. 292,a,24. -sāraṇikā

desgl. 327,b, No. 776. tithyarka desgl. HALL 176. — Vgl. dustithi, mahā-.

Benfey, Theodor: A Sanskrit-English Dictionary. London : 1866

tithi tithi, m. and f., also tithī, f. A lunar day, (1/30) of a whole lunation,

Man. 2, 30; MBh. 13, 4238.

— Comp. dus-, an inauspicious lunar day, MBh. 12, 6735.

Cappeller, Carl: A Sanskrit-English Dictionary, based upon the St.

Petersburg Lexicons. Strassburg : 1891

tithi m. f. a lunar day (also tithī f.); -viśeṣa a particular i.d.*

Macdonell, Arthur Anthony: A Sanskrit-English Dictionary. London : 1893

tithi tithi, m. f. (also ī) lunar day (of which there are fifteen in the half-

month, the auspicious ones being Nandā, Bhadrā Vigaya, and Pūrṇā.

Bhaṭṭācārya: Vācaspatyam (6 Vol). Chaukhamba Sanskrit Series 94,

reprint of the 1873-1884 edition. Varanasi : 1962

tithi(thī) puṁstrī° ata—ithin pṛṣo° vā ṅīp . 1 prañcadaśasu

candrakalākriyārūpāsu pratipadādiṣu, amaraḥ 2 pañcadaśasaṅkyāyāñca .

asya niruktyādikaṁ kālamādhavīye uktaṁ yathā atha tithayonirṇīyante .

tatra tithiśabdastanoterdhārniṣpannaḥ . tanoti vistārayati vardhamānāṁ

kṣīyamāṇāṁ vā candrakalāmekāṁ yaḥ kālaviśeṣaḥ sā tithiḥ . yadvā

yathoktakalayā tanyata iti tithiḥ . taduktaṁ siddhāntaśiromaṇau tanyate

kalayā yasmāttasmāttāstithayaḥ smṛtāḥ iti . etadevābhipretya skānde

paṭhyate amāṣoḍaśabhāgena devi! proktā mahākalā . saṁsthitā paramā

māyā dehināṁ dehadhāriṇī . amādipaurṇamāsyantā yā eva śaśinaḥ kalāḥ

. tithayastāḥ samākhyātāḥ ṣoḍaśaiva varānane! iti . ayabharthaḥ . yā

mahāmāyā ādhārarūpā dehināṁ dehadhāriṇī saṁsthitā yā sā

candramaṇḍalasya ṣoḍaśabhāgena parimitā candradehadhāriṇyamānāmnī

mahākaleti proktā kṣayodayarahitā nityā tithisaṁjñikaiva . itarā api

pañcadaśa kalā divasavyavahāropayoginyaḥ kṣayodayavatyaḥ pañcadaśa

tithayo bhavantīti tithayaḥ ṣoḍaśaivetyaviruddhaṁ vacanamiti .

śrutistvasminnevārthe pakṣanirṇaya evodāhṛtaḥ . tasya rātrayaḥ

pañcadaśa kalā dhruvaiṣāsya ṣoḍaśī kaleti . evaṁ satyatra

sāmānyaviśeṣarūpeṇa tithidvaividhyamuktaṁ bhavati . tatra

yeyamametyuktā kṣayodayavarjitā dhruvā ṣoḍaśī kalā tadyuktaḥ

kālastithimāsānyam . yāstvavaśiṣṭā vṛddhikṣayopetāḥ pañcadaśa

kalāstābhirviśiṣṭāḥ kālavibhāgāstithiviśeṣāḥ . tāsāṁ

pañcadaśānāmekaikāṁ kalāṁ vahnyādayaḥ prajāpatyantāḥ pañcadaśa

devatāḥ krameṇa pibanti . tatra vahninā kalā prathamaṁ pīyata iti

prathametyucyate . tayā yuktaḥ kālaviśeṣaḥ prāthamyavācinā

pratipacchabdenābhidhīyate . evaṁ dvitīyādīnāṁ pañcadaśyantānāṁ

tithīnāṁ nāmānyavagantavyāni . tā etāḥ kṛṣṇapakṣatithayo bhavanti .

punaśca tāḥ pītāḥ kalā anenaiva krameṇa tattat pātṛvahnyādidevatābhyo

nirgatya candramaṇḍalaṁ pūrayanti . tābhiryuktāḥ kālaviśeṣāḥ

śuklapakṣagatāḥ pratipadādyāstithayo bhavanti . vahnyādidevatānāṁ

kalāpānaṁ somotpattau paṭhyate . tathāhi prathamāṁ pibate

vahnirdvitīyāṁ pivate raviḥ . viśve devāstṛtīyāntu caturthīṁ salilādhipaḥ .

pañcamīṁ tu vaṣaṭkāraḥ ṣaṣṭhīṁ pivati vāsavaḥ . saptamīmṛṣayo divyā

aṣṭamīmajaekapāt . navamīṁ kṛṣṇapakṣasya yamaḥ prāśnāti vai kalām .

daśamīṁ pibate vāyuḥ pibatyekādaśīmumā . dvādaśīṁ pitaraḥ sarve

samaṁ prāśnanti bhāgaśaḥ . trayodaśīṁ dhanādhyakṣaḥ kuveraḥ pibate

kalām . caturdaśīṁ paśupatiḥ pañcadaśīṁ prajāpatiḥ . nipītaḥ kalayā

śeṣaścandramā na prakāśate . kalāṣoḍaśikā yā sā tvapaḥ praviśate sadā .

amāyāntu sadā soma auṣadhīḥ pratipadyate . tamoṣadhigataṁ gāvaḥ

pivantyambugatañca yat . tatkṣīramamṛtaṁ bhūtvā mantrapūtaṁ

dvijānibhiḥ . hutamagniṣu yajñeṣu punarāpyāyate śaśī . dine dine

kalāvṛddhiḥ paurṇamāsyāntu pūryate . jyotiḥśāstre tu

śiddhāntaśiromaṇikāreṇa tithirevaṁ pradarśitā . arkādvinisṛtaḥ prācīṁ

yadyātyaharahaḥ śaśī . taccandramānamaṁśaistu jñeyā

dvādaśabhistithiriti . ayamarthaḥ . sūryamaṇḍalasya adhaḥpradeśavartī

śīghragāmī candra ūrdhvapradeśavartī mandagāmī sūryastathā sati

tayorgativiśeṣavaśāt darśe candramaṇḍalamanyūnamanatiriktaṁ

sūryamaṇḍalasyādhobhāge vyavasthitaṁ bhavati tadā sūryaraśmibhiḥ

sākalyenābhibhūtatvāccandramaṇḍalamīṣadapi na dṛśyate . uparitane

śīghragatyā sūryādviniḥsṛtaḥ śaśī prācīṁ yāti . triṁśadaṁśopetarāśau

dvādaśabhiraṁśaiḥ sūryamullaṅghya gacchati . tathā candrasya

pañcadaśasu bhāgeṣu prathamabhāgo darśanayogyo bhavati . so’yaṁ

bhāgaḥ prathamakaletyabhidhīyate . tatkalāniṣpattiparimitaḥ kālaḥ

pratipattithirbhavati . evaṁ dvitīyāditithiṣvavagantavyamiti .

tadetadviṣṇudharmottare vispaṣṭamabhihitam candrārka gatyā kālasya

paricchedo yadā bhavet . tadā tayoḥ pravakṣyāmi gatimāśritya nirṇayam .

bhagaṇena samagreṇa jñeyā dvādaśa rāśayaḥ . triṁśāṁśaśca tathā

rāśerbhāga ityabhidhīyate . ādityādvipakṛṣṭastu bhāgadvādaśakaṁ yadā .

candramāḥ syāttadā rāma! tithirityabhidhīyate iti . seyaṁ

dvādaśabhirbhāgaiḥ sūryamullaṅghitavatī prathamā candrakalā

śṛṅgadvayopetasūkṣmarekhākārā śauklyamīṣadupayāti . uttarottaradineṣu

sūryamaṇḍalaviprakarṣatāratamyānupāreṇa śoklyamupacīyate . anayaiva

rotyā sannikarṣatāratamyena mecakatvamupacīyate . tadetaduktaṁ

siddhāntaśiromaṇau upacayamupayāti śauklyamindostyajata inaṁ

vrajataśca mecakatvam . jalamayamaṇḍalasya golakatvāt prabhavati

tīkṣṇaviṣāṇarūpatā’syeti . sūryācandramasoryau sannikarṣaviprakarṣau

tayoravasānaṁ darśapūrṇimayoḥ sampadyate . tadāha gobhilaḥ yaḥ paro

viprakarṣaḥ sūryācandramasoḥ sā paurṇamāsī . yaḥ paraḥ sannikarṣaḥ

sā’māvāsyeti nanvatra candrakalānāṁ sūryapraveśanirgamau pratīyete

somotpattau tu vahnyādidevatāsu . nāyaṁ doṣaḥ

asmadādidarśanāpekṣayā jyotiḥśāstrasya pravṛttatvāt . somotpattau tu

vahnyādidevatānāṁ tattatkalāprayuktā tṛptirvivakṣitā . yadi sūrye

praveśanirgamau yadi vā vahnyādidevatāsu, sarvathāpi kalāprayuktā eva

pratipadāditithayaḥ . nanu sāvanadineṣu sauradivaseṣu ca

nirṇayamupekṣya cāndratithiṣveva kuto nirṇayodyama iti cet .

sandehasadbhāvāditi vrūmaḥ . na khalu saurasāvanādidivasayoḥ

sandehasadbhāvo’sti niyataparimāṇatvāt . tacca

brahmasiddhānte’bhihitam sāvanaṁ syādahorātramudayādodayādraveḥ .

ravestriṁśastu rāśyaṁśastithisambhoga aindavamiti . ekasmin rāśau

yāvantaṁ kālaṁ ravirvartate tāvataḥ kālasya triṁśo yo’yamaṁśaḥ sa

sauro divasaḥ tithirekā kalā tatsambhoga indoryāvatā kālena niṣpadyate

tadaindavaṁ dinam . na cātra saurasāvanayoriva cāndre’pi dine

sandehābhāvaḥ śaṅkanīyaḥ hrāsavṛddhivaśena sandehasadbhāvāt .

hrāsavṛddhī ca gargeṇa darśite kharvo darpastathā hiṁsrastrividhaṁ

tithilakṣaṇam . dharmādharmavaśādevaṁ tithistredhā vivakṣiteti . kharvā

samatithiḥ . darpā vṛddhiyuktā hiṁsrāpakṣayayuktā . tasyaitasya

traividhyasya viparivartanaviśeṣeṇa tithiḥ saṁpūrṇā khaṇḍā ceti

dvaividhyamāpadyate . tatra saṁpūrṇā skandapurāṇe darśitā

pratipatprabhṛtayaḥ sarvā udayādodayādraveḥ . saṁpūrṇā iti vikhyātā

harivāsaravarjitāḥ iti . harivāsara ekādaśī . yā tu noktalakṣaṇā sā

svaṇḍatithiḥ . tatra saṁpūrṇāyāṁ vidhiniṣedhayornāsti sandehaḥ .

svaṇḍatithau tu vidhiniṣedhavyavasthāmāha gārgyaḥ . nimittaṁ

kālamādāya vṛttirvidhiniṣedhayoḥ . vidhiḥpūjyatithau tatra niṣedhaḥ

kālamātrake . tithīnāṁ pūjyatā nāma karmānuṣṭhānayogyatā . niṣedhastu

nivṛttyātmā kālamātramapekṣate iti . evañca sati khaṇḍatithau pūjyatvaṁ

nirṇetavyaṁ bhavati . tatra pratipadamārabhya pañcaśaśyantāstithayaḥ

krameṇa nirṇīyante .

kālamādhavīyagranthe vistarodraṣṭavyaḥ . kārikābhiśca mādhavena

tattattithibhedeṣu khaṇḍaviśeṣagrāhyatā

prasaṅgāgatamāsādinirūpaṇapūrvakaṁ darśitā yathā vyākhyāya

mādhavācāyyo dharmān pārāśarānatha . tadanuṣṭhānakālasya nirṇayaṁ

vaktumudyataḥ . artho’nukramyate ślokairakhilo nirṇanīṣitaḥ .

tāvataivānutiṣṭhāsurniḥsandehaṁ prabartatām . tato mīmāṁsucittasya

samādhānāya tat punaḥ . vivariṣye yathānyāyaṁ śrutismṛti vacovalāt .

pañca prakaraṇānyatra teṣūpodghātavatsarau . pratipacchiṣṭatithayo

nakṣatrādiriti kramaḥ . 1 upodvāte kālasattvaṁ tasya nirṇayayogyatā .

īśvaro nityakālātmā cintanīyaḥ sa karmasu . janyakāle’vdamukhyatva

muktametaccatuṣṭayam . avdāyanartumāsāśca pakṣaḥ prakaraṇāntare 2 .

avdaḥ pañcavighaścāndro vratādau tilakādike . sujanmādivrate sauro

gosatrādiṣu sāvanaḥ . trayopyācāryasevādau vikalpyante nijecchayā .

āyurdāye tu nākṣatrī vārhaspatyo’dhivatsaraḥ . cāndrāṇāṁ

prabhavādīnāṁ pañcake pañcake yugam .

saṁparīdādanvityecchabdapūrvāstu vatsarāḥ . tilo yavo vastradhānye

rajarta dīyate’tra tu . ugre karmaṇi śānte ca sto’yane dakṣiṇottare .

vasantādyṛtavo dvedhā cāndrāḥ saurāśca cāndrakāḥ . caitrādyā atha

mīnādyā meṣādyā vā vivasvataḥ . teṣvādhānādayastadvat

ṣaṇmūrtivratapūjanam . māsāstu sāvanaḥ sauraścaḥndro nākṣatra ityamī

. darśāntaḥ pūrṇimānto vā cāndro’sau vipravaiśyayoḥ . saurorājñaḥ

sāvanastu yajñe jyautiṣike paraḥ . māghādimāsabhedeṣu tiladānādayaḥ

smṛtāḥ . cāndro’dhimāso’saṁkrāntaḥ sontarbhavati cottare .

asaṁkrāntāvekavarṣe dvau cetsaṁsarpaādimaḥ . kṣayamāso

dvisaṁkrāntaḥ sa cāharpatisaṁjñakaḥ . etau tyājyau vivāhādau

saṁsarpāharpatī ubhau . śuddhau śraute tathā smārte malamāso

vivicyate . kāmyārambhaṁ tatsamāptiṁ malamāse vivarjayet . ārabdhaṁ

malamāsāt prākkṛcchrasatrādikaṁ ca yat . tatsamāpyaṁ sāvanasya

māsasyānatilaṅghanāt . ārambhasya samāpteśca madhye cet syāt

malimlucaḥ . pravṛttamakhilaṁ kāmyaṁ tadānuṣṭheyameva tu . kārīryādi

tu yat kāmyaṁ tasyārambhasamāpane . kāryakālavilambasya pratīkṣāyā

asambhavāt . ananyagatikaṁ nityamagnihotrādi na tyajet .

gatyantarayutaṁ nityaṁ somayāgādi varjayet . agati grahaṇasnānaṁ

jāteṣṭi, rgatisaṁyutam . dvayaṁ gaimittikaṁ tasya vyavasthā

nityavanmatā . śuddhamāsa mṛtānāṁ syānmaline prathamāvdikam .

malamāsamṛtānāntu male syādāvidkāntaram . daive mukhyaḥ

śuklapakṣaḥ kṛṣṇaḥ pitrye viśiṣyate . tṛtīye tu 3 prakaraṇe ṣarṇitā

pratipattithiḥ . pratipannāma vijñeyā candrasya prathamā kalā .

śuklapakṣe viśeccandraṁ kṛṣṇapakṣe viniḥsaret . śuddhā viddhā tithiḥ

śuddhā hīnātithyānyayāhani . udaye pūrvayā tithyā vidhyate

trimuhurtakaiḥ . sāyantūttarayā tadvannyūnayā tu na vidhyate . vedhyāpi

trimuhūrtaiva na nyūnā vedhamarhati . śuddhāyāṁ nāsti sandeho daive

pitrye ca karmaṇi . upavāsaścaikabhaktaṁ naktaṁ cāyācitaṁ vratam .

dānañca ṣaḍvidhaṁ daivaṁ kramādatra vivicyate . ekoddiṣṭaṁ

pārvaṇañca pitryaṁ dvividhamīryate . śuklapakṣe darśaviddhā kṛṣṇe

viddhā dvitīyayā . upoṣyā pratipacchukle mukhyā syādāparāhṇikī .

tadabhāve tu sāyāhṇavyāpinī parigṛhyatām .

prātaḥsaṁgavamadhyāhnāparāhṇāḥ sāyamityasau . atrāhnāṁ pañcadhā

bhāgo mukhyo dvitryādibhāgataḥ . abhāve’pi pratipadaḥ saṁkalpaḥ

prātariṣyate . tithistriyāmato’rvāk cet tithyante pāraṇaṁ bhavet .

vahnyutsavaṁ ca pūrvedyurupavāsavadācaret . mukhyatithyantarāye tu

tithiśeṣo’pi gṛhyatām . śuddhā’dhikā tu kṛṣṇāpi pūrvā saṁpūrtisaṁbhavāt

. grahītavyā tvekabhakte madhyāhnavyāpinī tithiḥ . paredyureva

pūrvedyureva vyāptirdimadvaye . nobhayatrobhayatrāṁśe sāmyaṁ

vaiṣamyamityamī . ṣaṭ pakṣāsteṣu caikaikavyāptau saivātra gṛhyatām .

dvinadvaye’pi tadvyāptāvavyāptau caikadeśataḥ . samavyāptau ca

pūrvaiva vaiṣamye tvadhikeṣyatām . anyāṅgasyaikabhaktasya

kālastvaṅgyanusārataḥ . upavāsa pratinidhestithiḥ syādupavāsavat .

pradoṣavyāpinī nakte tithirvyāptirdinadvaye . avyāptirvāthavāṁśena

vyāptiḥ syāt sarvathottarā . sauranakte tu sāyāhnavyāpinī na pradoṣagā .

ayācite tu tithayaḥ svīkāryāḥ upavāsavat . sodayatrimuhūrtāyāṁ

kuryāddānaṁ vratāni ca . ubhayatra tathātve tu pūrvedyustadanuṣṭhitiḥ .

paratraiva tathātvaṁ cet pūrvā grāhyā tithikṣaye . titheḥ sāmye ca

vṛddhau ca gṛhyatāṁ tithiruttarā . asparśe caikadeśasya vyāptau pūrvaiva

gṛhyatām . ekoddiṣṭe tu madhyāhnayuktā syādekamaktavat . ekadeśe

samavyāptau kṣaye pūrvā’nyathottarā . kutapādya parāhṇasya

vyāptirāvdika uttamā . tadabhāve’parāhṇasya vyāpikā gṛhyatāṁ tithiḥ .

kṣaye pūrvottarā vṛddhau vyāptiścedaparāhṇayoḥ . na grāhyatithigau

vṛddhikṣayāvūrdhvatithestu tau . sāmye tvardhatithergrāhyā

paraviddhaiva vṛddhivat . na spṛśatyaparāhṇau cet pūrvā syāt kutapo

vṛthā . vaiṣamyeṇaikadeśasya vyāptau grāhyā mahattvataḥ . sāmyena cet

kṣaye pūrvā parā syādvṛddhisāmyayoḥ . vṛddhisāmyakṣayā grāhya tithigā

nordhvagā iha . 4 dvitīyādyāstu parvāntāsturyaprakaraṇoditāḥ .

sañcāraṇīyaḥ sāmānyatithiṣu pratipannayaḥ . kvacit kvacidviśeṣo’sti

so’yamatrābhidhīyate . pūrvedyurasatī prātaḥ paredyustrimuhūrtagā . sā

dvitīyā paropoṣyā pūrvaviddhā tato’nyathā . rambhātṛtīyā pūrvāsyāduttarā

syād vratāntare . pare’hni nāsti cet pūrvaviddhāpyastu vratāntare .

muhūrtamātrasattve’pi dine gaurīvrataṁ pare . śuddhādhikāyāmapyevaṁ

gaṇayogapraśaṁsanāt . caturthī tu paropoṣyā gaṇanāthavratasya tu .

madhyāhnavyāpinī pūjyā tadvannāgacaturthyapi . paredyureva

madhyāhnavyāptau vighnasya sottarā . anyathā pūrvaviddhaiva

mātṛyogapraśastitaḥ . pūrvedyureva tadvyāptau pūrvā sarpapriyā tithiḥ .

no cet sarpasya pañcamyā yoge’tyantaṁ praśasyate . gauryāḥ

śuddhājayāyuktā, nāgaviddhā niṣiddhyate . sarvatra pañcamī pūrvā

grāhyā skandavrate parā . nāgaviddhā skandaṣaṣṭhī sā niṣiddhā

vratāntare . uttarasyā alābhe tu nāgaviddhāpi gṛhyatām . vināśādvā

pare’bhāvāt nāgaviddhā na doṣakṛt . saptamī pūrvaviddhaiva vrateṣu

nikhileṣvapi . alābhe pūrvaviddhāyāḥ paraviddhāpi gṛhyatām .

vratamātre’ṣṭamī kṛṣṇā pūrvā śuklāṣṭamī parā . dūrvāṣṭamī tu śuklāpi

pūrvaviddhā vidhīyate . pakṣadvaye’pyuttaraiva śivaśaktimahotsave .

jyeṣṭharkṣayoge pūrvaiva grāhyā jyeṣṭhāvrate tithiḥ .

madhyāhnādūrdhvamṛkṣaṁ cet paredyuḥ sā praśasyate .

jyeṣṭharkṣabhānuvārābhyāṁ yuktāṣṭampatidurlabhā . jayantyākhyaṁ

vrataṁ bhinnaṁ kṛṣṇajanmāṣṭamīvratāt . śuddhā ca saptamī

viddhetyevaṁ janmāṣṭamī dvidhā . saptamī cenniśīthātprāgviddhā

śuddhānyathā bhavet . śuddhāyāṁ nāsti sandeho viddhā ca trividheṣyate

. niśīthayogaḥ pūrvedyuḥ paredyurvā dvayoruta . pūrvaiva prathame

pakṣe paraivottarapakṣayoḥ . aṣṭamī rohiṇī śuddhā jayantī sā caturvidhā .

śuddhā śuddhādhiketyevaṁ viddhāviddhādhiketi ca . śuddhāyāmapi

viddhāyāṁ na sambhāvyottarā tithiḥ . śuddhādhikāyāṁ yogaḥ

syādekasminvā dinadvaye . naikayoge’sti sande ho dviyoge prathamaṁ

dinam . sadā niśīthe paścādvetyuttamo madhyamo’dhamaḥ .

yogastridhāpi pūrvedyuḥ sampūrṇatvādupoṣaṇam .

viddhādhikāyāmapyekadinayoge sa gṛhyatām . dvayoryogastridhā bhinno

niśīthe vṛttibhedataḥ . tadvṛttirdina ekasminnubhayornaumayoriti .

ekasmiṁścet taddinaṁ syāt pakṣayorantyayoḥ parā . budhe some jayantī

cedvāre sātiphalapradā . tithyṛkṣayordvayorante uttamaṁ pāraṇaṁ

bhavet . ekasyānte madhyamaṁ syādutsavānte’dhamaṁ smṛtam .

yasmin varṣe jayantyākhyo yogo janmāṣṭamī tadā . antarbhūtā jayantyāṁ

syādṛkṣayogapraśastitaḥ . navamī pūrvabiddhaiva pakṣayorubhayorapi .

madhyāhne rāmanavamī punarvasusamanvitā . grāhyā naivāṣṭamīyuktā

sanakṣatvāpi vaiṣṇavaiḥ . kṛṣṇā pūrvottarā śuklā daśamyeva vyavasthitā .

jayantīvratavannityaṁ kāmyaṁ caikādaśībratam . aruṇodayavedho’tra

vedhaḥ sūryodaye tathā . uktau dvau daśamīvedhau vaiṣṇavasmārtayoḥ

kramāt . kalākāṣṭhādivedho’pi grāhyo’tra trimuhūrtavat .

vaikhānasādyāgamoktadīkṣāṁ prāpto hi vaiṣṇavaḥ . viddhā tyājyā

vaiṣṇavena śuddhāpyādhikyasambhave . ekādaśī dvādaśī vādhikā

cettyajyatāṁ dinam . pūrvaṁ tyājya muttaraṁ syāditi vaiṣṇavanirṇayaḥ .

ekādaśī dvādaśī cetyubhayaṁ vardhate yadā . tadā pūrbadinaṁ tyājyaṁ

smārtairgrāhyaṁ paraṁ dinam . ekādaśīmātravṛddhau

gṛhiyatyordhyavasthitiḥ . upoṣyā gṛhibhiḥ pūrvā yatibhistūttarā tithiḥ .

dvādaśīmātravṛddhau tu śuddhāviddhe vyavasthite . śuddhā pūrvottarā

viddhā smārtanirṇaya īdṛśaḥ . śravaṇena yutā cet syāddvādaśī sā hi

vaiṣṇavaiḥ . smārtaiścopoṣaṇīyā syāttyajedekādarśī tadā .

upavāsavratādanyavrate sārdhamuhūrtakaiḥ .

saptabhirdaśamīviddhāmetāmekādaśīṁ tyajet . dvādaśī pūrvaviddhaiva

nikhileṣu vrateṣvapi . śuklatrayodaśī pūrvā parā kṛṣṇatrayodaśī . alābhe

sāpi pūrvaiva parā’naṅgatrayodaśī . yā śuklā gṛhyate pūrvā gṛhyatāṁ

sāparāhiṇakī . caturdaśyuttarā śuklā pūrvā kṛṣṇacaturdaśī . udaye

dvimuhūrtāpi grāhyānantavrate tithiḥ . śuklāpi rātriyuktā

syāccaitraśrāvaṇamāsayoḥ . śuklā sarvāpi pūrvaiva yadi syādāparāhiṇakī .

pradeṣe vā niśīthe vā dvayorvā yāsti sā bhavet . śivarātrivrate tatra

dvayoḥ sattā praśasyate . tadabhāve niśīthekavyāptāpi parigṛhyatām .

tasyāścāsambhave grāhyā pradoṣavyāpinī tithiḥ . tithyante pāraṇaṁ

yāmatrayādarvāk samāpane . anyathā pāraṇaṁ

prātaranyatithyupavāsavat . pūrvaviddhaiva sāvitrīvrate pañcadaśī tithiḥ .

nāḍyo’ṣṭādaśa bhūtasya syuśca tatra pare’hani . vratāntarāṇi sarvāṇi

pare’hanyeva sarvadā . śrāddhe’parāhṇakālīno darśa āvdikavanmataḥ .

dinadvaye’pyekadeśavṛttau grāhyo mahattvataḥ . tulyatvaṁ

cedekadeśakṣaye pūrvo’nyathottarāḥ . kṛtsnavyāptau

dvayorahnoruttarastithivṛddhitaḥ . sāgnyanagnivyavasthā syānna cet

syādaparāhṇayoḥ . pūrvedyuḥ sāgnikaḥ kuryāduttaredyurniragnikaḥ .

parvapratipadoḥ sandhirmadhyāhne vā tataḥ purā . anvādhānaṁ

pūrvadine yāgaḥ sandhidine bhavet .. ūrdhvaṁ madhyāhnataḥ

sandhāvanvādhānaṁ tu taddine . iṣṭiṁ paradine kuryādanyo

vājasaneyinaḥ . yastu vājasaneyī syāttasya sandhidināt purā . na

kvāpyanvāhitiḥ kintu sadā sandhidine hi sā . sandhiścet saṅgavādūrdhvaṁ

prākcedāvartanādraveḥ . sā paurṇamāsī vijñeyā sadyaskālavidhau tithiḥ .

vṛddhiḥ pratipadoyāsti tadūrdhvaṁ parvaṇi kṣiyet . kṣayasyārdhaṁ tathā

hitvā sandhirniścīyatāṁ tadā . vaudhāyanamate darśaśrāddhaṁ

ceṣṭirviśiṣyate . dvitīyā trimuhūrtā cet pratipad cāparāhṇikī . anvādhānaṁ

caturdaśyāṁ darśasyānte’pi vartayet . darśaśrāddhaṁ tathā kāryamiti

vaudhāyanoditam . iṣṭyādivikṛtiḥ sarvā parvaṇyeveti nirṇayaḥ 5 prakaraṇe

nakṣatranirṇayo vistarabhayānna darśitaḥ .

darśādiśrāddhe’nyatra coktaṁ yathā darśo yatrāparāhṇaṁ spṛśati sa

divasaḥ śrāddhakālodvayoścedyatrānalpo yadāsau yadi bhavati samaḥ

kṣīyamāṇe tu pūrvaḥ . vṛddhau sāmye tvanagneryuvativṛṣalayośca śva

evāhitāgneḥ pūrvo na kvāparāhṇaṁ spṛśati kutapasaṁsparśato’yaṁ

vidhiḥ syāt . sāyantanyaparatra cenmṛtatithiḥ saivāvdike māsike grāhyā

sā dvyaparāhṇayoryadi tadā yatrādhikā sā matā . tulyā

cedumayāparāhṇasamaye pūrvā na cet saṅgaye pūrvaiva

trimuhūrtagāstasamaye no cet paraivocitā . tithiviśeṣakṛtye

khaṇḍatithiviśeṣagrahaṇaṁ taṁttacchabde uktaṁ vakṣyate ca .

tithitattvādau dṛśyam . pratipadātithiviśeṣāṇāmubhayadinavyāptyādau

nirṇayaḥ nirṇayasindhau darśito yathā

śuklapratipadaparāhṇavyāpitve pūrvā grāhyā yugmavākyāt

pratipatsammukhī kāryā yā bhavedāparāhṇikīti skāndokteḥ śuklā syāt

pratipattithiḥ prathamataścet sāparāhṇe bhavediti dīpikokteśca .

aparāhṇaśca pañcadhā bhakte dine caturtho bhāgaḥ . tadabhāve

sāyāhnavyāpinī grāhyā tadabhāve tu sāyāhnavyāpinī parigṛhyatāmiti

mādhavokteḥ kṛṣṇā tu parā kṛṣṇā tūttarato’khileti dīpikokteḥ kṛṣṇāpi

pūrvaivetyanantabhaṭṭāḥ .

dvitīyā tu kṛṣṇā pūrvā śuklottarā iti hemādriḥ, kṛṣṇā dvitīyādimā

pūrvāhṇe yadi sā sitā tu parataḥ sarvā iti dīpikokteḥ

mādhavānantabhaṭṭamate tu sarvāpi dvitīyā parā tathā ca mādhavaḥ

pūrvedyurasatī prātaḥ paredyustrimuhūrtagā . sā dvitīyā paropoṣyā

pūrvaviddhā tato’nyathā iti

tṛtīyā tu sarvamate rambhāvyatiriktā paraiva tena yugmavākyaṁ

rambhāvrataviṣayam rambhākhyāṁ varjayitvā tu tṛtīyāṁ dvijasattama!

anyeṣu sarvakāryeṣu gaṇayuktā praśasyata iti brahmavaivartāt gaurīvrate

tu viśeṣamāha mādhavaḥ muhūrtamātrasattve’pi dine gaurīvrataṁ pare .

śuddhādhikāyāmapyevaṁ gaṇayogapraśaṁsanāditi .

caturthyapi sarvamate gaṇeśavratātiriktā paraiva yugmavākyāt

ekādaśī tathā ṣaṣṭhī amāvāsyā caturthikā . upoṣyāḥ parasaṁyuktāḥ parāḥ

pūrveṇa saṁyutāḥ iti mādhavīye vṛhadvasiṣṭhokteśca

nāgacaturthī tu madhyāhnavyāpinī pañcamīyutā ca grāhyā iti

nirṇayāmṛte mādhavīye coktam yugaṁ madhyaṁdine yatra tatroṣoṣya

phaṇīśvarān . kṣīreṇāpyāyya pañcamyāṁ pūjayet prayato naraḥ . viṣāṇi

tasya naśyanti na tān hiṁsanti pannagāḥ iti mādhavīye devalokteḥ yugaṁ

caturthī . pūrvatra madhyāhnavyāptau pūrvā anyapakṣeṣu paraiva

pañcamyāṁ pūjokteḥ gaṇeśavrate tṛtīyāyutaiva caturthī caturthī tu

tṛtīyāyāṁ mahāpuṇyaphalapradā . kartavyā vratibhirvatsa! gaṇanātha

sutoṣiṇī iti hemādrau vrahmavaivartāt . mādhavoye tu gaṇeśavrate

madhyāhnavyāpinī mukhyā caturthī gaṇanāthasya mātṛviddhā praśasyate

. madhyāhnavyāpinī cet syāt parataścet pare’hani iti vṛhaspativacanāt

prātaḥ śuklatilaiḥ snātvā madhyāhne pūjayennṛpa! iti

tatkalpe’bhidhānācca tena paradine tathānve parā anyathā pūrvetyuktam

vastutastu yatra bhādraśuklacaturthyādau gaṇeśavrataviśeṣe

madhyāhnapūjoktā tadviṣayāṇyeva prāguktavacanāni na tu sārvatrikāṇi .

saṁkaṣṭacaturthyādau bahūnāṁ karmakālānāṁ bādhāpatteḥ tena

sarvatra gaṇeśavrate pūrvaiveti siddham . saṁkaṣṭacaturthī tu

candrodayavyāpinī grāhyā dinadvaye tathātve mātṛyogasya sattvāt

pūrveti kecit . anye tu muhūrtatrayādirūpasya

tṛtīyāyogasyābhāvātparadine mādhavoktamadhyāhnavyāpisattvāt

saṁpūrṇatvācca paretyācakṣate . dinadvaye tadabhāte tu paraiva .

gaurīvrate tu pūrvaiva . gaṇeśagaurībahulāvyatiriktāḥ prakīrtitāḥ .

caturthyaḥ pañcamīviddhā devatāntarayogataḥ iti madanaratne

brahmavaivartāt

pañcamī tu mādhavamate sarvāpi pūrvā caturthīsaṁyutā kāryā

pañcamī parayā na tu . daive karmaṇi pitrye ca śuklapakṣe tathā siteti

hārotokteḥ hemādrimate tu kṛṣṇā pūrvā sitā parā kṛṣṇā pūrvayutā sitā

parayutā syāt pañcamī iti dīpikokteḥ vastutastu hārītoktirupavāsaviṣayā

pratipatpañcamī caiva sāvitrībhūtapūrṇimā . navamī daśamī caiva

nopoṣyāḥ parasaṁyutāḥ iti vrahmavaivartāt yattu pañcamī tu prakartavyā

ṣaṣṭhyā yuktā tu nārada! ityāpastambīyam tat skandavrataparam

skandopavāse svīkāryā pañcamī parasaṁyutā iti vākyaśeṣāditi mādhavaḥ

tannāgapūjāviṣayamityanantabhaṭṭanirṇayāmṛtādayaḥ .

camatkāracintāmaṇau ca pañcamī nāgapūjāyāṁ kāryā ṣaṣṭhīsamanvitā .

tasyāntu tuṣitā nāgā itarā sacaturthikā iti tena nāgapūjādau paraiva .

yattu madanaratnadivodāsīyayoḥ śrāvaṇapañcamyatiriktā pūrvetyuktaṁ

śrāvaṇe pañcamī śuklā saṁproktā nāgapañcamī . tāṁ parityajya

pañcamyaścaturthīsahitā hitāḥ iti saṁgrahokteḥ,

gaṇeśaskandayogābhyāṁ kramānnāgaḥ śubhāśubhaḥ . mitrāmitre tayoḥ

patre nāgānāmākhubarhiṇau iti ṣaṭtriṁśanmatācca

śrāvaṇapañcamyatiriktāyāḥ nāgapañcamyāścaturthīyutatvamuktaṁ

tadupavāsādiviṣayam . patre vāhane .

ṣaṣṭhī sarvamate skandavratātiriktā paraiva yugmavākyāt nāgaviddhā

na kartavyā ṣaṣṭhī caiva kadācana iti skāndācca nirṇayāmṛte ṣaṣṭhī ca

saptamī caiva vāraścedaṁśumālinaḥ . yogo’yaṁ padmako nāma

sūryakoṭigrahaiḥ samaḥ .

saptamī pūrvaiva yugmavākyāt ṣaṣṭhyā yutā saptamī ca kartavyā tāta!

sarvadā iti skāndācca .

aṣṭamī tu sarvamate kṛṣṇā pūrvā sitā parā vratamātre’ṣṭamī kṛṣṇā

pūrvā śuklāṣṭamī parā iti mādhavokteḥ parayuk śuklāṣṭamī pūrvayuk

kṛṣṇā iti dopikokteśca śivaśaktyutsave tu kṛṣṇāpyuttarā

pakṣadvaye’pyuttaraiva śivaśaktimahotsavaḥ iti mādhavokteḥ divodāsīye

bhaviṣye yadā yadā sitāṣṭamyā budhavāro bhavet kvacit . tadā tadā hi sā

grāhyā ekabhaktāśane nṛpa! . sandhyākāle tathā caitre pasupte ca

janārdane . budhāṣṭamī na kartavyā hanti puṇyaṁ purātanam antyaṁ

padyaṁ hemādrau na dhṛtam .

navamī tu sarvamate pūrvā yummavākyāt na kuryānnavamīṁ tāta!

daśamyā tu kadācana iti skāndācca .

daśamī pūrvā parā veti hemādriḥ kṛṣṇā pūrvottarā śuklā daśamyevaṁ

vyavasthitā iti mādhavaḥ vastutastu mukhyā navamīyutaiva grāhyā

daśamī tu prakartavyā sadurgā dvijasattama! ityāpastambokteḥ yattu

saṁpūrṇā daśamī kāryā pūrvayā parayā’tha vā ityagnirasoktaṁ

tannavamīyuktā’lābhe audayikī grāhyetyevaṁ neyam . ekādaśīnirṇayastu

kālamādhavīyānusāreṇa ekādaśīśabde 1488 pṛ° uktaḥ .

mahādvādaśyādinirṇayaḥ ni° si° yathā athāṣṭau mahādvādaśyaḥ tatra

śuddhādhikaikādaśīyuktā dvādaśī unmīlinī 1 saṁjñā dvādaśyeva

śuddhādhikā vardhate cetsā vañjulī 2 vāsaratrayasparśinī trispṛśā 3 agre

parvaṇaḥ saṁpūrṇādhikatve pakṣavardhinī 4 . puṣparkṣayutā jayā 5

śravaṇayutā vijayā 6 punarvasuyutā jayantī 7 rohiṇīyutā pāpanāśinī 8 etāḥ

pāpakṣayamuktikāma upavaset . atra mūlaṁ hemādrau jñeyam .

ekādaśīdvādaśyorekāhe tantreṇopravāsaḥ, pārthakye tu

śaktasyopavāsadvayam ekādaśīmupoṣyaiva dvādaśīṁ samupoṣayediti

viṣṇurahasyāt aśaktau tu dvādaśyāmeva evamekādaśīṁ tyaktā dvādaśīṁ

samupoṣayet . pūrvavāsarajaṁ puṇyaṁ sarvaṁ prāpnotyasaṁśayamiti

tatraivaukteḥ . yadā tvalpā dvādaśī tadoktaṁ mātsye yadā bhavati

svalpāpi dvādaśī pāraṇādine . ūṣaḥkāle dvayaṁ

kuryātprātarmādhyāhnikaṁ tadā . nāradīye’pi alpāyāmatha viprendra!

dvādaśyāmaruṇodaye . snānārcanakriyāḥ kāryā dānahomādisaṁyutāḥ iti

saṅkaṭe tu mādhavīye devalaḥ saṅkaṭe viṣame prāpte dvādaśyāṁ

pārayetkatham . adbhistu pāraṇāt kuryāt punarbhuktaṁ na doṣakṛditi .

saṅkaṭe trayodaśīśrāddhapradīṣādau . atra kecidāhuḥ

apakarṣavākyānyanāhitāgniviṣayāṇi agnihotrādīnāṁ

śrautatvenāpakarṣāyogāditi . dvādaśyāṁ ca prathamapādamatikramya

pāraṇaṁ kāryam dvādaśyāḥ prathamaḥ pādo harivāsarasaṁjñitaḥ .

tamatikramya kurvīta pāraṇaṁ viṣṇutatparaḥ iti nirṇayāmṛte

madanaratne ca viṣṇudharmokteḥ . atra kecit saṅgirante yadā bhūyasī

dvādaśī tadāpi prātarmuhūrtatraye pāraṇaṁ kāryam

sarveṣāmupavāsānāṁ prātareva hi pāraṇamiti vacanāditi .

asmadguravastu bahūnāṁ karmakālānāṁ vinā kāraṇaṁ bādhāpatteḥ

prāgudagvacanaiśca alpadvādaśyāmevāpakarṣavighānādaparāhṇa eva

kāryam . prātaḥ śabdastu sāyaṁ prātardvijātīnāmaśanaṁ śruticoditamiti

vadaparāhṇavācitve’pyupapannaḥ na ca vākyavaiyarthyaṁ

punarbhojanasāyaṁpāraṇanivṛttyarthatvāttasyetyāhuḥ . pramādena

ekādaśyupavāsātikrame aparārke vārāhe ekādaśī viplutā

ceddvādaśīparataḥ sthitā . upoṣyā dvādaśī tatra yadīcchetparamaṁ

padamiti kaiścittu vaiṣṇavaṁ padamiti paṭhitam atrāvirodhino niyamāḥ

sarvavrateṣu boddhavyāḥ . anye ca navarātre vakṣyante iti dik .

dvādaśī tu pūrvaiva yugmavākyāt dvādaśī tu prakartavyā ekādaśyā

yutā prabho! iti skāndācca .

trayodaśī tu sarvamate śuklā pūrvā, kṛṣṇottarā trayodaśatithiḥ pūrvaḥ

sito’thā’sitaḥ paścāditi dīpikokteḥ śuklā trayodaśī pūrvā parā kṛṣṇā

trayodaśīti mādhavīyācca

caturdaśī sarvamate kṛṣṇā pūrvā, śuklottarā, upavāse tu dvayyapi

pareti madanaratne .

paurṇamāsyamāvāsye tu sāvitrīvrataṁ vinā pare grāhye bhūtaviddhe

na kartavye darśapūrṇe kadācana . varjayitvā muniśreṣṭha!

sāvitrīvratamuttamamiti brahmavaivartāt amāyāṁ

yogaviśeṣamāhā’parārke śātātapaḥ amāvasyāṁ bhavedvāro yadā

bhūmisutasya vai . jāhnavīsnānamātreṇa gosahasraphalaṁ labhet . amā

vai somavāreṇa ravivāreṇa saptamī . caturthī bhaumavāreṇa

viṣuvatsadṛśaṁ phalam tatraiva vyāsaḥ sinīvālī kuhūrvāpi yadi somadine

bhavet . gosahasraphalaṁ dadyāt snānaṁ vai mauninā kṛtam . hemādrau

vṛhanmanuḥ śravaṇāśvi dhaniṣṭhārdrānāgadaivatamastake . yadyamā

ravivāreṇa vyatī pātaḥ sa ucyate . nāgadaivatam aśleṣā mastako

mṛgaśiraḥ . prathamapāda ityanye sa ca sarveṣām .

sarvatithiṣu varjyānyāha muhūrtadīpikāyām kuṣmāṇḍaṁ vṛhatīphalāni

lavaṇaṁ varjyaṁ tilāmlaṁ tathā tailaṁ cāmalakaṁ divaṁ pravasatā

śīrṣaṁ kapālāntrakam . niṣpāvāṁśca masūrikān phalamatho

vṛntākasaṁjñaṁ madhu dyūtaṁ strīgamanaṁ kramāt

pratipadādiṣvevamāṣoḍaśāt śīrṣaṁ nārikelam, kapālam alābu, antraṁ

paṭolakam bhūpālaḥ kuṣmāṇḍaṁvṛhatīkṣāraṁ mūlakaṁ panasaṁphalam .

dhātrī śiraḥ kapālāntraṁ nakhacarmatilāni ca . kṣurakarmāṅganāsevāṁ

pratipatprabhṛti tyajet . nakhaṁ śimbī carma masūrikā pratipadāditithiṣu

kuṣmāṇḍādibhakṣaṇaphalaṁ coktaṁ tithitattve smṛtyā yathā

kuṣmāṇḍe cārthahāniḥ syādvṛhatyāṁ na smareddharim . bahuśatruḥ

paṭole syād dhanahānistu mūlake . kalaṅkī jāyate vilve tiryagyoniśca

nimbake . tāle śarīranāśaḥ syāt nārikele ca mūrkhatā . tumbī

gomāṁsatulyā syāt kalambī gobadhātmikā . śimbī pāpakarī proktā pūtikā

brahmaghātikā . vārtākau sutahāniḥ syāt cirarogī ca māṣake .

mahāpāpakaraṁ māṁsaṁ pratipadādiṣu varjayet .

prasaṅgāttithisādhanaprakāraḥ si° śi° ukto darśyate yathā ravi 12 rasai 6

rviravīndulavāhṛtāḥ phalamitāstithayaḥ karaṇāni ca . kurahitāni ca tāni

bavāditaḥ śakunito’sitabhūtadalādanu . grahakalāḥ saravīndukalā hṛtāḥ

khakhagajai 800 śca bhayogamitiḥ kramāt . atha hṛtā

svagataiṣyaviliptiktāḥ svagatibhiśca gatāgatanāḍikāḥ mū° .

vyarkendorbhāgā dviṣṭhāḥ . ekatra ravi 12 bhirbhājyāstatra phalaṁ

gatāstithayaḥ . anyatra rasai 6 rbhājyāḥ . phalaṁ gatakaraṇāni . tāni

tvekonāni bavādito bhavanti . kṛṣṇacaturdaśyardhādupari yānyavaśiṣyante

trīṇi caturthaṁ pratipatprathamārdhe ca . etāni catvāri śakunitaḥ .

śakunicatuṣyādanāgakintu(kiṁstu)ghnānīti śeṣaḥ . yasya grahasya

nakṣatraṁ jñātumiṣyate tasya kalāḥ kāryāḥ . tathā candrārkayogasya

kalāḥ kāryāḥ . ubhayatra śatāṣṭakena 800 hṛte prathamasthāne gatabhāni

dvitīyasthāne gatayogāḥ . atha yānyavaśiṣṭāni tāni gatāni . tāni

svasvaharacyutāni gamyāni syuḥ . teṣāṁ gatānāṁ sambandhinyo vikalāḥ

svasvagatibhirbhājyāḥ . yallabhyate tā gataghaṭikā bhavanti .

yadyeṣyāṇāṁ vikalā bhaktāstadaiṣyā ghaṭikā bhavanti . atropapattiḥ .

yadi vyarkendoścakrāṁśai 360 striṁśat tithayī labhyante tadaibhiḥ kimiti .

atra triṁśatāpavartite hare jāto dvādaśa haraḥ . atha yadi cakrāṁśaiḥ

360 ṣaṣṭiḥ 60 karaṇāni labhyante tadaibhiḥ kimiti . atrāpi ṣaṣṭyāvartite

jāto haraḥ ṣaṇmitaḥ . atha yadi cakrakalābhiḥ 21600 saptaviṁśatirbhāni

labhyante yogā vā tadebhiḥ kimiti . atrāpi saptaviṁśatyāpavartane kṛte

jāto’ṣṭaśatī hara ubhayatra . atha ghaṭīkaraṇārthamanupātaḥ . yadi

gatikalābhiḥ ṣaṣṭighaṭikā labhyante tadā gataiṣyābhiḥ kalābhiḥ kimiti

phalaṁ gataiṣyā ghaṭikāḥ . atha kalāḥ ṣaṣṭyā guṇitā vikalāḥ syurityataḥ

uktam atha hṛtāḥ svagataiṣyaviliptikā iti sarvamupapannam prami° . sū°

si° tithyādyānayanaprakāra ukto yathā mabhogo’ṣṭaśatīliptāḥ

khāśviśailāstathā titheḥ . grahaliptā bhabhogāptā bhāni bhuktyā

dinādikam sū° si° . aṣṭaśatamitāḥ kalā nakṣatrabhogaḥ . prasaṅgāt

tithibhogamāha . khāśviśailā iti . titherviśatyadhikasaptaśatamitāḥ 720

kalāstathā bhoga ityarthaḥ . yasya grahasya nakṣatrajñānamiṣṭaṁ tasya

grahasya rāśayastriṁśadguṇyā aṁśā yojyāste ṣaṣṭiguṇitāḥ kalā yojyā iti

paribhāṣayā kalā nakṣatrabhogabhaktāḥ phalaṁ grahasya gatanakṣatrāṇi

śeṣaṁ vartamānanakṣatrasya gatakalāstasmāt tasya

gatadinādyānayanamāha bhuktyeti . grahasya kalātmikayā gatyā

śeṣadinādikaṁ gataṁ bhāgaharaṇena sādhyamevaṁ

śeṣonādbhogādgatikalā bhāgenaiṣyadinādikaṁ sādhyam . atropapattiḥ .

bhacakrabhogeṇa saptaviṁśatinakṣatrāṇyaśvinyādīni graho bhunaktyataḥ

saptaviṁśatinakṣatrāṇāṁ cakrakalāḥ ṣaṭśatayutaikaviṁśatisahasramitā

21600 bhogastadaikanakṣatrasya ka ityanupātenāṣṭaśatakalābhogaḥ .

evaṁ titheścāndramāsatriṁśāṁśāccāndramāsasya

sūryacandrāntaraikabhagaṇasiddhatvācca . triṁśattithīnāṁ

cakrakalābhogastadaikatitheḥ ka ityanupātena

viṁśatyadhikasaptaśatakalābhogaḥ 720 . athāṣṭaśatakalābhirekaṁ

nakṣatraṁ tadā grahakalābhiḥ kimityanupātena phalamaśvinyādīni

grahabhuktāni śeṣakalā grahādhiṣṭhitanakṣatrasya gataṁ bhogāddhīnaṁ

tasyaiṣyam . yadi grahagatyaikaṁ dinaṁ tadābhīṣṭakalābhiḥ

kimityanupātena tasya gataiṣyadivasādyaṁ bhavati . evaṁ

candrāddinanakṣatraṁ jñeyam raṅganā° . ravīnduyogaliptābhyo yogā

bhabhorabhājitāḥ . gatā gamyāśca ṣaṣṭighnā bhuktiyogāptanāḍikāḥ sū°

si° sūryacandrayogasya rāśyādikasya paribhāṣayā yāḥ kalāstābhyo yogā

viṣkambhādayo bhabhogabhājitā bhabhogena pūrvoktena vibhaktā

bhavanti . ekaikayogasya bhabhogamitau bhogaḥ sa pratyekaṁ

tābhyo’panīya yanmitāḥ śuddhāstanmitā yogā gatāḥ . yasya bhogo na

śuddhyati sa vartamāna ityarthaḥ . kalā bhabhogabhaktā gatā

yogāstadagrimo vartamāna iti tātparyam . tasya śeṣaṁ gataṁ bhogāt

patitameṣyaṁ tābhyāṁ ghaṭikādyānayanamāha . gatā iti . gatā eṣyāḥ .

caḥ samuccaye . kalāḥ ṣaṣṭiguṇitāḥ kāryāstāmyo bhuktiyogāptanāḍikā

ravicandrakalātmakaga yoryogena bhajanāllabdhā ghaṭikā gataiṣyā

bhavanti . atropapattiḥ . sūryacandrayogamitasya grahasya nakṣatrāṇi

viṣkambhādisañjñāni yogotpannatvādyogā atastadānayanaṁ pūrvoktavat

. ataeva sūryacandragatiyogatulyatadgatyā ṣaṣṭisāvanaghaṭikāstadā

gataiṣyā kalābhiḥ kā ityamupātena gataiṣyaghaṭikānayanaṁ

yuktamuktam raṅganā° . arkonacandraliptābhyastithayo bhogabhājitāḥ .

gatā gamyāśca ṣaṣṭighnā nāddhyo bhuktyantaroddhṛtāḥ sū° si° .

pūrvārdhavyākhyānaṁ pūrvaślokapūrvārdharītyā jñeyamuttarārdhaṁ

spaṣṭam . atropapattiḥ . tithibhīgakalābhirekā tithistadā

sūryonacandrakalābhiḥ kā ityanupātena phalaṁ gatatithayo

vartamānatithergataiṣye śeṣaśeṣonabhogakale tābhyāṁ

gatyantarakalābhiranupātena gataiṣyaṭikāḥ pūrvavat raṅganā° . kalpe

tithimānamuktaṁ si° śi° yathā vidhidine dinakṛddivasāḥ

karendriyaśareṣubhuvo’rvuda saṁguṇāḥ .

navanavāṅkakarābhrarasendavaḥ prayutasaṁguṇitā vidhuvāsarāḥ

16029990000000 . atropapattiḥ, ravivarṣāṇi dinīkṛtānīti sugamam .

candrārkayoryāvantaḥ kalpe yogāstāvantaḥ kila śaśimāsāḥ . te tu yogā

bhagaṇāntaratulyāḥ syuḥ . ubhayorapi prāggamanāt . ato

magaṇāntaratulyāḥ śaśimāsā bhavanti . te triṁśadguṇāḥ śaśidivasā

bhavantītyupapannam . yuge tithisaṁkhyā sū° si° uktā yathā .

yuga ityupakrame cāndradinapramāṇamāha cāndrāḥ

khāṣṭakhakhavyomakhāgnikhartuniśākarāḥ sū° si° .

aṣṭāśvigajasaptabhūgonagasaptapañcabhūmitā yuge sūryasāvanadivanāḥ

. cāndrā divasā yugatithaya ityarthaḥ . aśītiśūnyacatuṣkatrikhanṛpā ete

triṁśadbhaktāścāndramāsā uktaprāyāḥ . anenaiva

cāndradivasānāmupapattiḥ

sūryacandrayorbhagaṇayorantarūpacāndramāsāstriṁśadguṇitā iti

spaṣṭīkṛtāḥ raṅganā° . tithibhede devabhedapūjā pīyū° dhā° dhṛtavākye

nīktā yathā tatra nāradaḥ yaddinaṁ yasya devasya taddine tasya

saṁsthitiḥ agnipurāṇe’pi pratipadyagnipūjā syāt dvitīyāyāñca vedhasaḥ .

daśamyāmantakasyāpi ṣaṣṭyāṁ pūjā guhasya ca . caturyāṁ

gaṇanāthasya gauryāstatpūrvavāsare . sarasvatyā navamyāñca .

saptamyāṁ bhāskarasya ca aṣṭamyāñca caturdasyāmekādaśyāṁ śivasya

ca . dvādaśyāñca trayodaśyāṁ hareśca madanasya ca . śeṣādīnāṁ

phaṇīśānāṁ pañcamyāṁ pūjanaṁ bhavet . parvaṇīndostithiṣvāsu

pakṣadvayagatāsvapīti . pañcadaśasaṁkhyāyāṁ sū° si° udā° .

strītve vaivāhikīṁ tithiṁ pṛṣṭāstatkṣaṇaṁ harabandhunā kumā° .

puṁstve nikhilān niśi pūrṇimā tithīnupatasthe’tithirekikā tithiḥ naiṣa° .

तिथिः — tithiḥ Apte, Vaman Shivaram: The Practical Sanskrit-English Dictionary. Poona :1890

tithiḥ m. or f. [at-ithin pṛṣo- vā ṅīp cf. Uṇ. 4. 2]

(1) A lunar day; tithireva tāvanna śuddhyati Mu. 5; Ku. 6. 93, 7. 1.

(2) The number ’15’.

— Comp.

—īśaḥ the regent of a lunar day.

—kṣayaḥ 1. the day of new moon. —2. the day on which a tithi

begins and ends without one sunrise or between two sunrises.

—patrī an almanac.

—pālanaṁ observance of the rites prescribed for the several lunar

days.

—praṇīḥ the moon.

—vṛddhiḥ f. the day in which a tithi is completed under two suns

(one which comprises two sunrises).

Rādhākāntadeva: Śabdakalpadruma (5 Vol). Third edition, reprint of the

1886 edition. Varanasi : 1967

tithiḥ strī puṁ, (tanoti vistārayati candrakalāmiti . tanyate candrakalayeti

vā . tana + bāhulakāt ithin nādilopaśca . taduktaṁ tanyante kalayā

yasmāt tasmāt tāstithayaḥ smṛtāḥ . iti . yadbā, atatīti . ata

sātatyagamane + ṛtanyañjīti . uṇāṁ . 4 . 2 . ithin pratyayena atithiriti

siddhe bāhulakāt alopaḥ . iti varṇavivekaḥ .) candrakalākriyārūpā .

candrakalākriyopalakṣitaḥ kāla iti vā . tasyāḥ svarūpaṁ yathā —

amādipaurṇamāsyantā yā eva śaśinaḥ kalāḥ . tithayastāḥ samākhyātāḥ

ṣoḍaśaiva varānane ! .. tatra prathamakalākriyārūpāṁ pratipat evaṁ

dbitīyādikalākriyārūpā dvitīyādiḥ . sā ca vṛddhirūpā cet śuklā hrāsarūpā

cet kṛṣṇā .. yathā, tatra pakṣāvubhau māse śuklakṛṣṇakrameṇa hi .

candravṛddhikaraḥ śuklaḥ kṛṣṇaścandrakṣayātmakaḥ .. pakṣatyādyāstu

tithayaḥ kramāt pañcadaśa smṛtāḥ . darśāntāḥ kṛṣṇapakṣe tāḥ

pūrṇimāntāśca śuklake ..

gobhiloktāmāvāsyāghaṭakoparyadhobhāvāpannasamasūtrapātanyāyena

rāśyekāvacchedena sahāvasthānayuktārkamaṇḍalāccandramaṇḍalasya

rāśidvādaśāṁśadvādaśāṁśabhogātmakanirgamarūpaviyogena śuklāyāḥ

pratipadāditattattitherutpattiḥ . evaṁ

gobhiloktapaurṇamāsīghaṭakasaptamarāśyavasthānarūpaparamaniyogāna

ntaramarkamaṇḍalapraveśāya candramaṇḍalasya

rāśidvādaśāṁśadvādaśāṁśabhogātmakapraveśarūpasannikarṣeṇa

kṛṣṇāyāstattattitheścotpattiriti . yathā — arkādbiniḥsṛtaḥ prācīṁ

yadyātyaharahaḥ śaśī . bhāgairdbādaśabhistat syāttithiścāndramasaṁ

dinam .. triṁśāṁśakastathā rāśerbhāga ityabhidhīyate .

ādityādviprakṛṣṭastu bhāgaṁ dbādaśakaṁ yadā .. candramāḥ syāttadā

rāma tithirityabhidhīyate .. * .. sā devakṛtye pūrbāhṇayutā grāhyā .

ekādaśyupavāsātiriktasthale sarvatra trisandhyavyāpinī grāhyā .. * .. atha

pratipat . sā ca kṛṣṇā dvitīyāyutā grāhyā śuklā amāvasyāyutā grāhyā

kṛṣṇāpyupavāse dbitīyāyutā na grāhyā . atra tailābhyaṅgaṁ

kuṣmāṇḍabhakṣaṇaṁ kṣaurañca na kāryam .. * .. atha dbitīyā . sā ca

kṛṣṇā pūrbayutā śuklā parayutā grāhyā . bhrātṛdbitīyā tu

aṣṭadhāvibhaktadinapañcamāṁśayutā yāhyā ubhayadine tallābhe

parayutā grāhyā . tatra bṛhatībhakṣaṇaṁ na kāryam .. * .. atha tṛtīyā . sā

ca rambhāvratetaradevakāryeṣu caturthīyutā grāhyā rambhāvrate tu

dbitīyāyutā . tatra māṁsabhakṣaṇaṁ paṭolabhakṣaṇañca na kāryam .. * ..

atha caturthī . sā ca pañcamīyutā grāhyā . vināyakavrate tṛtīyāyutā

grāhyā . maṅgalavāre śuklā caturthī akṣayā . atra mūlakabhakṣaṇaṁ

kṣoraṁ pradoṣe adhyayanañca na kāryam . bhādramāse caturthyāṁ

candro na draṣṭavyaḥ . pramādāddṛṣṭvā — siṁhaḥ prasenamavadhīt

siṁho jāmbavatā hataḥ . sukumāraka ! mā rodīstava hyeṣa sya mantakaḥ

.. anena mantreṇābhimantritaṁ jalaṁ peyaṁ ācārāt

syamantakopākhyānañca śrotavyam .. * .. atha pañcamī . sā ca

caturthīyutā grāhyā atra vilvaṁ na bhoktavyam .. * .. atha ṣaṣṭhī . sā

saptamīyutā grāhyā . skandaṣaṣṭhī tu pañcamīyutā grāhyā asyāṁ

śiro’bhyaṅgo nimbabhakṣaṇañca na kartavyam .. * .. atha saptamī . sā

ṣaṣṭhīyutā grāhyā tatra tālaṁ na bhakṣayet . śuklapakṣasya saptamyāṁ

yadi ravivāro bhavet sā vijayā saptamī . māghamāsasya śuklasaptamyāṁ

divākarā rathamāpuḥ tasmāt sā rathasaptamī .. sā manvādiśca . tasyāṁ

adhyayanaṁ na kartavyam .. * .. athāṣṭamī . sā śuklā navamīyutā grāhyā

kṛṣṇā saptamīyutā . tatrādhyayanaṁ nārikelabhakṣaṇañca na kartavyam

.. śanivāre athavā maṅgalavāre kṛṣṇāṣṭamī puṇyatarā . bṛhaspativāre

śuklāṣṭamī akṣayā . dūrvāṣṭamī pūrbaviddhā grāhyā .

janmāṣṭamīvyavasthā tacchabde draṣṭavyā .. * .. atha navamī . sā

cāṣṭamīyutā grāhyā . tatrālāvubhakṣaṇaṁ na kartavyam . māghasya śuklā

navamī mahānandā . rāmanavamīvyavasthā tacchabde draṣṭavyā .. * ..

atha daśamī . sā ca śuklā ekādaśyā kṛṣṇā tu navamyā yutā grāhyā . atra

kalambībhakṣaṇaṁ na kartavyam .. * .. ekādaśīvyavasthā śrīviṣṇoḥ

śayanavyavasthā ca tattacchabde draṣṭavyā .. * .. atha dvādaśī . sā ca

ekādaśīyutā grāhyā . atra pūtikābhakṣaṇaṁ na kartavyam . phālgunasya

śuklā dbādaśī puṣyanakṣatrayuktā cet govindadvādaśī .. * .. atha

trayodaśī . sā ca śuklā dvādaśīyutā kṛṣṇā parayutā grāhyā . atra

vārtākībhakṣaṇaṁ na kartavyam .. * .. atha caturdaśī . sā śuklā

pūrṇimāyutā kṛṣṇā trayīdaśīyutā grāhyā . tatra māṣo na bhoktavyaḥ .

jyaiṣṭhakṛṣṇacaturdaśyāṁ pradoṣe sāvitrīvrataṁ kartavyam . tatra yadā

trayodaśī divābhāge daṇḍadbayamātrasattve’pi caturdaśī bhavet taddine

vrataṁ kartavyam . pūrbāhe tadvidhatve’pi parāhe trisandhyavyāpitve

parāha eva . yadā tu pūrbāparayorna tathāvidhā tadāpi parāha eva .

bhādre māsi kṛṣṇā caturdaśī aghorā . māghe kṛṣṇā caturdaśī raṭantī .

śivarātrivyavasthā tacchabde draṣṭhavyā .. * .. atha paurṇamāsī . tatra

māṁsaṁ na bhoktavyam . sā ca caturdaśīyutā grāhyā . sā tu

māsarkṣayutā cet tadā mahatī . kārtikamāse kṛttikānakṣatrayutā

paurṇamāsī mahākārtikī evamanyatrāpi . mahājyaiṣṭhīvyavasthā

tacchabde draṣṭavyā . kojāgaravyavasthā tacchabde draṣṭavyā .. * ..

athāmāvasyā . atra māṁsaṁ na bhoktavyam . sā pratipadyutā grāhyā .

maṅgalavāre yadi amāvasyā bhavet tadā aruṇodayamārabhya maunī

bhūtvā yo gaṅgāyāṁ snāyāt sa sahasragodānajanyaphalamāpnuyāt .

amāvasyāśrāddhavyavasthā śrāddhaśabde draṣṭavyā .

pauṣamāghayoramāvāsyā yadi divāravivāravyatīpāta-

śravaṇanakṣatrayuktā bhavati tadā ardhodayayogaḥ syāt . ayaṁ

koṭisūryagrahatulyaḥ atra tāvajjalaṁ gaṅgodakatulyaṁ yatkiñciddānaṁ

setusannibhañca bhavati . iti tithyāditattvam .. tithikṛtyaṁ māsaśabde

draṣṭavyam ..

  • Rating:
  • Views:113 views
  • Tags: -
  • Categories: Sanskrit

Comments

Write a comment

*